Digitālais klaidonis

Mēs dzīvojam, kamēr lidojam

Sapnis

Man te kaut kādi cilvēki no mana provaidera lokālā tīkla visu laiku piedāvā uzpīpēt zālīti.
Varbūt tieši tāpēc man rādījās dīvains sapnis.

It kā sēžam mēs pie manis vasarnīcā un dūmojam ar briesmīgu spēku. Bet pīpējam nevis ar tiem kadriem no lokālā tīkla, bet gan ar diviem darba kolēģiem. Pie tam istaba ir pilna ar citiem cilvēkiem, bet viņi mums nepievērš īpašu uzmanību: raksta kaut kādus papīrus vai lasa.

Neskatoties uz to, ka dūmi ceļas stabuļiem (it kā degtu ugunskurs), uz mums tas it kā neiedarbojas. Pēc tam kolēģi aiziet nez kur, bet es eju uz blakus istabu, kur pašlaik ir uzlauzta grīda, jo notiek remonts. Tur sēž trīs mazi cilvēciņi kamzoļos: viens metru garš, otrs - pusmetru, bet trešais vispār pavisam sīks. Viņi man saka, ka ir grupa Scissor Sisters. Uz ko es viņiem atbildu, ka viņi var darīt, ko grib, un būt, kas vien vēlas, bet man Scissor Sisters daiļrade galīgi neinteresē.

Pēc tam es izeju ārā. Tur redzu dīvainu ainu: viens kolēģis pļauj zāli ar alebardu (lai gan man vasarnīcā ir zāles pļāvējs), bet otrs liek nopļauto zāli metāla spainī.

Šajā interesantajā brīdī mans suns sāka skrāpēties pie durvīm, un es pamodos.